Atvērto durvju diena IZV!

Cienījamo devītklasniek!

Ja Tev ir īpaša interese par tādiem mācību priekšmetiem kā matemātika, fizika, ķīmija un programmēšana, RTU Inženierzinātņu vidusskola aicina Tevi piedalīties tiešsaistes atvērto durvju dienā 2022. gada 11. martā plkst. 18.00, lai uzzinātu par iespējām iestāties vidusskolā, kuras vide un mācību saturs ir īpaši veidots inženierzinātņu padziļinātai apguvei. Pasākuma laikā tiks paziņoti arī 8. Atklātās inženierzinātņu olimpiādes laureāti.

RTU Inženierzinātņu vidusskola – prātīgākā izvēle topošajiem inženieriem, tāpēc ar skolas pārstāvjiem tev būs iespēja iepazīties arī izstādē ‘’Skola 2022’’ no 11. līdz 13. martam, kur varēsi klātienē uzzināt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.

Pievienoties atvērto durvju dienai varēsi šeit – https://rtucloud1.zoom.us/j/96172808018

Žetonvakars 2022

Skolas aktu zālē iemirdzējās prožektori, lai apgaismotu restorāna viesmīļus un apmeklētājus. Delikātas maltītes ieturēšanas vietas atmosfēru uzbūra 12. klase, kas aicināja skolotājus un tiešsaistē jebkuru interesentu uz Žetonvakaru.

Pasākumā nākamie absolventi apliecināja, uz ko spējīgi kopīgās pūlēs, topot radošam kopdarbam. Pielāgojoties situācijai un meklējot netradicionālus izpausmes veidus, skolēni izveidojuši filmu “Oneirisms”. Tajā atskatās uz divpadsmit skolā pavadītiem gadiem, kas piepildīti piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem, tam brīdim aktuāliem sapņiem un dvēseliskām ierosām un uzdod jautājumu “Bet ko tālāk?”.

Pēc filmas noskatīšanās 12. klases audzinātājs Emīls Veide katram skolēnam pasniedza (kā restorānā pieklājas) glāzē mērktu skolas piederības zīmi – žetona gredzenu.

“Žetonfilmas” ieraksts pieejams saitē https://youtu.be/I13gY4Y4zW4

Dr. Toma Rostoka vieslekcija IZV

2022. gada 7. martā RTU Inženierzinātņu vidusskolā ar vieslekciju par karu Ukrainā un drošības situāciju Eiropā viesojās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Dr. Toms Rostoks. Lekcijas laikā tika aplūkoti kara cēloņi, Krievijas militārās operācijas aptuvenais plāns, kara iespējamie iznākumi un ietekme uz Latvijas drošību. Lekcijas laikā T.Rostoks uzsvēra, ka šī kara cēloņi meklējami vēl laikā, kad Latvija iestājās ES un NATO 2004. gadā. Tolaik Krievijas rīcībā nebija instrumentu, ar kuru palīdzību būtu iespējams nepieļaut Baltijas valstu integrāciju Eiroatlantiskajās organizācijās, tomēr laikā Krievija modernizēja savus bruņotos spēkus, kas tai deva iespēju kavēt Gruzijas un Ukrainas centienus integrēties ES un NATO. Izšķiroša ietekme uz Krievijas ārpolitiku attiecībā uz Ukrainu ir arī Krievijas prezidenta V.Putina īpatnējai vēstures interpretācijai, kas ir vērsta uz Krievijas ietekmes mazināšanās nepieļaušanu Ukrainā un citviet postpadomju telpas valstīs. Karš Ukrainā ir rezultāts Krievijas impēriskajai pieejai attiecībās ar tās kaimiņvalstīm, tomēr dalība NATO pasargā Latviju no Krievijas agresijas. Lekcijas laikā tika aplūkota arī ES un NATO pieeja karam Ukrainā un ekonomisko sankciju iespējamā ietekme uz Krievijas ekonomiku, sabiedrību un politiku. Lai arī Ukrainā notiekošā kara iznākumu ir grūti prognozēt, tomēr tas visticamāk atstās tālejošas sekas uz Eiropas drošību.