Pateicoties kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas somas” atbalstam Inženierzinātņu vidusskolas skolēni devās uz kinoteātri “Splendid Palace”, lai noskatītos Ināras Kolmanes jauno filmu “Mātes piens”, kas uzņemta pēc Noras Ikstenas romāna ”Mātes piens” motīviem.
Filmas pamatā ir stāsts starp trīs paaudžu sievietēm vēstures laika līnijās – mātesmāti, māti un meitu. Galvenais ir stāsts par ģeniālu ārsti Astru, kuru burvīgi attēloja Maija Doveika. Astra ir mērķtiecīga sieviete, kura ir gatava atdot visu, pat savu bērnu, tikai lai strādātu zinātnē un veiktu pētījumus, kas palīdzētu sabiedrībai. Darba dēļ viņa dzīvo paralēlā pasaulē starp realitāti un “miglu” – kofeīnu, lētu vīnu un zālēm.Viena liktenīga soļa dēļ visa karjera sabrūk, Astras gars izdeg, viņas dvēsele iet bojā, bet sieviete turpina strādāt. Viņas meita Nora, kuru Astra nemaz nav vēlējusies laist pasaulē, mātes veselības dēļ ir spiesta ļoti ātri pieaugt un vēl pusaudža vecumā nokļūst “vecāka” lomā. Gan Astra, gan Nora cenšas tikt galā ar izaicinājumiem, kuriem nav gatava neviena paaudze.
Filmā atklājas tā laika (padomju gadi Latvijā,1945-1989) cilvēku dažādais likteņu vēstījums, vēstures notikumu sekas, kas mums, paaudzei, kura to nav pieredzējusi, bija īpaši vērtīgi, brīžiem pat ļoti emocionāli ar jautājumu- kā, kā tā varēja dzīvot, patiesībā, reizēm tikai eksistēt (par Astru domājot)…. Bija ļoti vērtīgi vērot un salīdzināt tā laika pieņēmumus, un atcerēties uzzināto vēstures un literatūras stundās.
Pēc filmas noskatīšanās starp skolas biedriem izraisījās diskusijas par filmas saturu un pamatideju, kas liecina par to, ka filmai izdevās iesaistīt un aizkustināt skatītājus. Viedokļi bija dažādi- no ļoti patika līdz pat ļoti depresīvi, pelēki.
Filma atklāj emocionālu stāstu par mātes un meitas savstarpējām attiecībām, akcentējot cilvēka būtību, personību, brīvā gara alkas un taisnības meklējumus, kā arī tā laika cilvēku dzīvi, izglītības sistēmu padomju varas laikos. Filmu noteikti bija vērts apmeklēt.