RTU vadība apbalvo Inženierzinātņu vidusskolas skolēnus par sasniegumiem olimpiādēs

Sakot paldies par izciliem startiem novada mācību priekšmetu olimpiādēs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas (IZV) skolēnus 5. aprīlī sveica IZV dibinātāji un padomes locekļi, RTU padomes locekļi un RTU rektors Tālis Juhna, suminot arī IZV skolotājus, kuri audzēkņus ir sagatavojuši startiem olimpiādēs.

Visaugstāko sniegumu olimpiāžu kopvērtējumā katrā klašu grupā uzrādījuši:
10. klases skolēni Līga Blumfelde, Anna Jukna, Edvards Meržvinskis, Jānis Bumbieris, katrs izcīnot četras godalgotas vietas;
11. klases skolēni Rūdis Freipičs un Artūrs Berovskis, izcīnot astoņas godalgas, un Ilya Reutin – septiņas godalgotas vietas;
12. klases skolēni Lukass Roberts Kellijs un Jūlia Zilbere, izcīnot septiņas godalgotas vietas, kā arī Viesturs Streļčs un Tomass Kristiāns Šterns, izcīnot piecas 5 godalgotas vietas.

Kopumā godalgoto vietu skaits 2. posma olimpiādēs un zinātniski pētnieciskajos darbos ir iespaidīgs – 47 skolēni izcīnījuši 1. vietu, 72 – 2. vietu, 69 – 3. vietu, savukārt 28 – atzinības.
Valsts olimpiāžu 2. posmā RTU IZV skolēni startēja 12 olimpiādēs, Rīgas valstspilsētā izcīnot 199 godalgotas vietas. Skolēni savas zināšanas pierādīja gan eksaktajos, gan humanitārajos mācību priekšmetos.
Savukārt 20 RTU IZV skolēni ir piedalījušies zinātniskās pētniecības darbu Rīgas reģionālajā konferencē, kurā visi darbi ir ieguvuši godalgotas vietas, kā arī 17 skolēnu darbi ir izvirzīti valsts lasījumiem.

RTU IZV ir Latvijā pirmā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde, ko izveidojusi universitāte un kurā Latvijas talantīgākie skolēni var padziļināti apgūt eksaktos mācību priekšmetus, lai sagatavotos inženierzinātņu studijām. Patlaban RTU IZV kopā mācās 72 talantīgi jaunieši no visas Latvijas.

Saeimas nama apmeklējums

Vēstures stundas ietvaros, IZV 10. un 11. klases skolēni kopā ar vēstures skolotāju Māri Zvaigzni apmeklēja Saeimas namu, kurā tika vadīta informatīva un aktīva ekskursija, apstaigājot nama iekštelpas un aplūkojot tās grandiozo eklektisma stila interjeru. Savulaik ēka izmantota Vidzemes landtāga vajadzībām, taču pāris gadu vēlāk pēc Latvijas neatkarības iegūšanas tajā rīkoja Satversmes sapulces sēdes. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ātri vien sāka darboties arī 5. Saeima, kuras ietvaros darbojās arī skolotājs Māris Zvaigzne un kura vārds ir iegravēts stikla plāksnē Saeimas namā, lai atcerētos ieguldīto darbu Latvijas valsts attīstībā. Skolēni tika iepazīti ar svarīgākajām telpām Saeimas namā, tai skaitā arī galveno reprezentācijas zāli, kuru bija iespēja aplūkot iekšpus nožogojumam pārceltās sēdes dēļ, kā arī par Saeimas attīstības vēsturi un Māra Zvaigznes profesionālo darbību 5. Saeimas laikā.

Mākslas filmas “’Mātes piens” apmeklējums “Splendid Palace”

Pateicoties kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas somas” atbalstam Inženierzinātņu vidusskolas skolēni devās uz kinoteātri “Splendid Palace”, lai noskatītos Ināras Kolmanes jauno filmu “Mātes piens”, kas uzņemta pēc Noras Ikstenas romāna ”Mātes piens” motīviem.
Filmas pamatā ir stāsts starp trīs paaudžu sievietēm vēstures laika līnijās – mātesmāti, māti un meitu. Galvenais ir stāsts par ģeniālu ārsti Astru, kuru burvīgi attēloja Maija Doveika. Astra ir mērķtiecīga sieviete, kura ir gatava atdot visu, pat savu bērnu, tikai lai strādātu zinātnē un veiktu pētījumus, kas palīdzētu sabiedrībai. Darba dēļ viņa dzīvo paralēlā pasaulē starp realitāti un “miglu” – kofeīnu, lētu vīnu un zālēm.Viena liktenīga soļa dēļ visa karjera sabrūk, Astras gars izdeg, viņas dvēsele iet bojā, bet sieviete turpina strādāt. Viņas meita Nora, kuru Astra nemaz nav vēlējusies laist pasaulē, mātes veselības dēļ ir spiesta ļoti ātri pieaugt un vēl pusaudža vecumā nokļūst “vecāka” lomā. Gan Astra, gan Nora cenšas tikt galā ar izaicinājumiem, kuriem nav gatava neviena paaudze.
Filmā atklājas tā laika (padomju gadi Latvijā,1945-1989) cilvēku dažādais likteņu vēstījums, vēstures notikumu sekas, kas mums, paaudzei, kura to nav pieredzējusi, bija īpaši vērtīgi, brīžiem pat ļoti emocionāli ar jautājumu- kā, kā tā varēja dzīvot, patiesībā, reizēm tikai eksistēt (par Astru domājot)…. Bija ļoti vērtīgi vērot un salīdzināt tā laika pieņēmumus, un atcerēties uzzināto vēstures un literatūras stundās.
Pēc filmas noskatīšanās starp skolas biedriem izraisījās diskusijas par filmas saturu un pamatideju, kas liecina par to, ka filmai izdevās iesaistīt un aizkustināt skatītājus. Viedokļi bija dažādi- no ļoti patika līdz pat ļoti depresīvi, pelēki.
Filma atklāj emocionālu stāstu par mātes un meitas savstarpējām attiecībām, akcentējot cilvēka būtību, personību, brīvā gara alkas un taisnības meklējumus, kā arī tā laika cilvēku dzīvi, izglītības sistēmu padomju varas laikos. Filmu noteikti bija vērts apmeklēt.